Marginalizētais resnums: raksts priekš CIRCE

Svara stigma (bieži saukta par resnumfobiju, svara vai resnuma aizspriedumiem, taukmisiju vai anti-fat) ir intersekcionāla un dziļi iesakņojusies apspiedošajās sabiedrības struktūrās - līdzās seksismam, rasismam, klašu nevienlīdzībai, eiblismam (ableism) un izskata diskriminācijai (Van Amsterdam, 2013). Tā marginalizē indivīdus resnos ķermeņos visās sabiedrības grupās, bet jo īpaši tos, kas tiek marginalizēti jau citu iemeslu dēļ (Sanders, 2019). Arvien vairāk pētījumu atklāj, ka ķermeņkaunināšana un svara stigma kaitē, palielinot risku iedzīvoties ēšanas traucējumos un citās garīgās veselības problēmās (Emmer et al., 2019), kā arī samazinot dzīves ilgumu (Sutin, 2015). Šie un daudzi citi šķēršļi neļauj resnu ķermeņu īpašniekiem baudīt dzīvi pilnvērtīgi. Pamatojoties uz 342 respondentu atbildēm, šis raksts atspoguļos dažas esošās nepilnības un potenciālos risinājumus svara stigmas mazināšanai, izmantojot kultūras un radošās industrijas, kā arī veicinās šobrīd marginalizēto diskusiju par resnumu.

Par pētījumu

Lai gan resnuma pieņemšanas kustība ASV aizsākās 1960. gados (Cooper, 2021), dati par svara/izmēra diskriminācijas izplatību Eiropā joprojām ir ļoti ierobežoti. Tieši tāpēc, iedvesmojoties no savas pieredzes dzīvojot resnā ķermenī, es uzsāku pētījumu “Resnu ķermeņu dzīvesstāsti” ar 12 kvantitatīviem un kvalitatīviem jautājumiem. Rezultāti atklāja 342 respondentu pieredzes (galvenokārt, sievietes ar augstāko izglītību vecumā no 13 līdz 73 gadiem, kas aizpildīja aptauju angļu, latviešu, itāļu, poļu, spāņu vai igauņu valodā, un šobrīd vai pagātnē identificējās kā resnas). 88,3% no respondentiem ir piedzīvojuši ķermeņkaunināšanu, un 58,1% to piedzīvo reizi mēnesī vai biežāk. 67,3% ir tikuši diskriminēti, un 62,3% savā dzīvē ir piedzīvojuši naida runu, kas balstīta ķermeņa formās vai izmēros, bet 17,6% ir piedzīvojuši fizisku vardarbību šo iemeslu dēļ. Visbiežākie šādu negatīvu darbību veicēji ir viņu ģimenes locekļi (70,6%), vienaudži izglītības iestādēs (61,8%), medicīnas personāls (61,5%) un svešinieki publiskās vietās (51%).

Izaicinājumi un iespējas radošajās industrijās

Uzdojot radošu jautājumu: “Ko jūs mainītu pasaulē, ja varētu mainīt jebko, lai vienkāršotu/uzlabotu resnu cilvēku ikdienu?”, respondentiem tika sniegts laiks un vieta apsvērt gan problēmas (izaicinājumi), gan potenciālos risinājumus (iespējas). Grupējot tiešos vārdos izteiktās tēmas (neiedziļinoties semantiskajā analīzē), izveidojās skaidrs priekšstats, ka resnie cilvēki vienkārši vēlas piederēt, justies labāk un, kā teica viens dalībnieks, justies “normāli”.

Marginalizētais resnums*: izaicinājumi un iespējas svara stigmas mazināšanai caur kultūras un radošajām industrijām.

(raksts tulkots no angļu valodas)

Aptaujas "Resnu cilvēku dzīvesstāsti" rezultāti (klikšķini šeit, lai atvērtu atsevišķu pdf failu)

Skatoties uz šīm tēmām caur resnuma studiju prizmu, vēlamās intervences iedalās divās plašākās kategorijās - taustāmos risinājumos un kultūras vai vērtību maiņā. Radošo industriju kontekstā (pretstatā medicīnas jomai) svara stigmas mazināšanai katrā no šīm divām kategorijām paveras iespējas plašākai izpētei. Pirmkārt, visbiežāk minētā tēma ir ļoti taustāmā telpu (53 minējumi) un apģērbu (52) pieejamība. Ilgtspējīgākai un efektīvākai ietekmes veicināšanai ir nepieciešams lauzt komplicētus esošos aizspriedumus. Un tomēr, radošajām industrijām jau tagad ir unikāls spēks radīt iekļaujošu dizainu un konceptus, kas šādus šķēršļus mazina un rosina pārmaiņas sabiedrībā. Uz pārējo jautājumu sarežģītības fona daži no vienkāršākajiem respondentu minētajiem risinājumiem bija:

• resniem ķermeņiem draudzīgs dizains (sabiedriskā transporta, medicīnas iekārtu, kultūras telpu un pasākumu)

• atbilstoša izmēra un izturīgas sēdvietas publiskajai un privātajai lietošanai

• pievilcīga lielizmēra apģērba pieejamība par pieņemamām cenām, tā pieejamība klātienē veikalos.

Otrā taciņa ietver vērtību un kultūras maiņu. Tas ir daudz sarežģītāk, aizņem vairāk laika un pretojas esošajām apspiešanas (oppressive - angļu val.) sistēmām. Risinājums ar visplašāko ietekmi un salīdzinoši zemiem šķēršļiem pārmaiņu ierosināšanā ir resnu cilvēku redzamības un pārstāvniecības nodrošināšana modē, medijos un reklāmā. Papildus tam, ka tiešos vārdos to (28 reizes) minēja aptaujas dalībnieki, cieša saikne rodama arī ar citām viņu atbildēm. Palielināt sabiedrības saskari ar resniem cilvēkiem attēlos un stāstījumos bez aizspriedumiem ir iespēja veidot izpratni un pamatus ļoti nepieciešamajai izglītībai par ķermeņu daudzveidību un resnumfobiju (33). Normalizējot resnu cilvēku klātbūtni dažādākajos scenārijos paveras iespējas viņiem piedzīvot arvien vairāk sabiedrisku vietu bez aizspriedumiem (21). Ļoti svarīgi, ka šādai redzamai klātbūtnei ir arī potenciāls tiešā veidā mazināt stereotipus un aizspriedumus par resniem cilvēkiem (19), kā arī destigmatizēt resnumu (12) un rosināt citus uzlabojumus. Saskaņā ar resnuma studijām un respondentu vēlamajām pārmaiņām, dažas no nozīmīgākajām intervencēm varētu būt:

• resnu modeļu, aktieru, runātāju utt. nodarbināšana

• resnu satura veidotāju un balsu iespējošana

• ar resnumu saistītu naratīvu un tēlu demonstrēšana bez resnumfobijas un aizspriedumiem

• svara stigmas kā tēmasizmantošana sociāli virzītai mākslai, uzņēmējdarbībai un iniciatīvām.

Secinājumi

Šī raksta tvēriens ir pārāk šaurs, lai pilnībā atspoguļotu visas potenciālās priekšrocības un veidus, kā radošās industrijas varētu veicināt resnumam iekļaujošāku sabiedrību, taču viena lieta ir skaidra. Tām piemīt milzīgs radošais spēks kultūras mainīšanai. Pārāk ilgi resnu cilvēku balsis un viņu pieredze ir tikušas apklusinātas un izsmietas. Tomēr, viņu eksistence vien ar savu esību apgāž dažus no spēcīgākajiem un izplatītākajiem aizspriedumiem, padarot resnuma atbrīvošanu no aizspriedumiem par būtisku visu ķermeņu atbrīvošanai. Jautājums ir - kā mēs šo radošo spēku varam izmantot?

ATSAUCES

1. Alberga, A. S., Edache, I. Y., Forhan, M., & Russell-Mayhew, S. (2019). Weight bias and health care utilization: a scoping review. Primary health care research & development, 20, e116.

2. Cooper, C. (2021). Fat activism: A radical social movement. Intellect.

3. Emmer, C., Bosnjak, M., & Mata, J. (2020). The association between weight stigma and mental health: A meta‐analysis. Obesity Reviews, 21(1), e12935.

4. Frazier, C. (2024). Toward a Responsible Artistic Agency: Mindful Representation of Fat Communities in Popular Media. The Journal of Aesthetics and Art Criticism, 82(1), 86-99.

5. Sanders, R. (2019). The color of fat: racializing obesity, recuperating whiteness, and reproducing injustice. Politics, Groups, and Identities, 7, 287 - 304.

6. Sutin, A. R., Stephan, Y., & Terracciano, A. (2015). Weight discrimination and risk of mortality. Psychological science, 26(11), 1803-1811.

7. Van Amsterdam, N. (2013). Big fat inequalities, thin privilege: An intersectional perspective on ‘body size’. European Journal of Women's Studies, 20(2), 155-169.

Fotogrāfijas: Kristine Madjare, daļa no Fashion Story: All About Heart, modele Ieva Miltiņa.

*Es lietoju vārdu "resns" kā neitrālu aprakstošu terminu, bez mērķa apkaunot, aizvainot vai citādi diskriminēt. Gluži pretēji, normalizējot šī vārda lietojumu, mēs aktīvi mainām naratīvu un atņemam varu tiem, kas to izmanto citu sāpināšanai.