Biedrība piedalās rīcības plāna apspriešanā

Viens no primārajiem biedrības "Flourish NGO" mērķiem ir nodarboties ar interešu aizstāvību un veicināt sabiedrības izpratni par svara stigmu un ar to saistītajiem izaicinājumiem. Šī iemesla dēļ, biedrības valdes locekles Ieva Miltiņa un Aija Bahmane sniedza savus ieteikumus un piedalījās Veselības ministrijas organizētajā sabiedriskajā apspriedē par Rīcības plānu liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai 2025.–2029. gadam”. Daļa no sniegtajiem ieteikumiem tika pieņemti un plāna precizējumi tiks publicēti tuvākajā laikā.

Sagatavotajā plāna projektā tiek piedāvāti starpnozaru risinājumi ar mērķi veicināt iedzīvotāju veselību, kā arī risinātu ar lieko svaru un aptaukošanos saistītās problēmas. Lai arī plānā iekļauta virkne apsveicamu iniciatīvu veselīgas ēšanas paradumu un fizisko aktivitāšu veicināšanai, saredzam arī trūkumus un nozīmīgas nepilnības, kas rada riskus jēgpilnai plāna mērķu sasniegšanai un, vēl jo vairāk, sabiedrības un indivīdu veselībai. Mūsu sniegtie ieteikumi lielā mērā saistīti ar līdz šim maz apzinātu sabiedrības veselības problēmu - svara aizspriedumiem un aptaukošanās stigmu (turpmāk - svara stigma), kas sagatavotajā rīcības plānā netiek atspoguļota. Tā kā ikdienā strādājam ar rīcības plāna mērķgrupu, pārzinām tās vajadzības un teorijā balstītu problemātikas skaidrojumu attiecībā uz dažādām dzīves jomām.

Latvijas kontekstā plaši pētījumi par svara stigmu līdz šim nav veikti, tāpēc argumentējot minēsim starptautisku pētījumu secinājumus. Tomēr, lai apliecinātu problēmas klātesamību arī Latvijā, veicām priekšizpēti (rezultāti par pilna apmēra pētījumu būs pieejami nākamgad). Pirmspētījuma dati nelielā grupā (n=46) norādīja, ka Latvijas iedzīvotāji, kam šobrīd vai pagātnē ir pieredze ar virssvaru, ir piedzīvojuši virkni svara stigmas negatīvo seku. 95.7% no respondentiem norādīja, ka piedzīvojuši ķermeņkaunināšanu, 25.6% no tiem - vismaz reizi nedēļā. 67.4% no respondentiem ir piedzīvojuši ar savu ķermeni saistītu naida runu, bet 19.6% droši apgalvoja, ka piedzīvojuši arī ķermeņa svarā / formās balstītu diskrimināciju un 13% - pat fizisku vardarbību. Šīs ir tikai acīmredzamās svara stigmas sekas, bet teorija norāda, ka tā ir sistēmiska problēma, kas skar visu izmēru sabiedrības locekļus.

Svara stigma un ķermeņkaunināšana, neatkarīgi no ĶMI, rada riskus veselībai un preventīvai aprūpei. Piedzīvojot svara stigmu, aptaukošanās risks palielinās par 2.5 reizēm, bet cilvēkiem ar virssvaru tās ietekmē ir 3 reizes mazāka iespējamība lieko svaru zaudēt (Sutin & Terraciano, 2013). Svara stigmas piedzīvošana palielina ēšanas traucējumu risku (Vartanian & Porter, 2016) un citus mentālās veselības traucējumus (depresija, trauksme, suicidālas domas u.c.)(Emmer, 2019). Sagaidot, ka katrā vizītē ārsts kā sūdzību cēloni norādīs virssvaru, samazinās iespēja, ka indivīds lūkosies pēc medicīniskas palīdzības (Tomiyama, 2014), sarūk viņa fiziskās aktivitātes apjoms un palielinās kauns ar fiziskām aktivitātēm nodarboties publiski (Vartanian & Novak, 2011). Ilgtermiņā tā pat veicina mirstības risku, gan internalizētas negācijas un trauksmes rezultātā gūtu veselības problēmu dēļ (Sutin, 2015), gan kavētas medicīniskās aprūpes dēļ. Vēlamies izcelt, ka MK 26.maijā apstiprināto Pamatnostādņu mērķis ir uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Svara stigma tiešā veidā negatīvi ietekmē ikvienu no šiem aspektiem, bet jo īpaši - nevienlīdzīgu pieeju veselības aprūpei. Šos un citus riskus, kā arī svara stigmas potenciālos risinājumus jau 2017.gadā atspoguļoja PVO dokumentā “Weight bias and obesity stigma: considerations for the WHO European Region” (Svara aizspriedumi un aptaukošanās stigma: apsvērumi PVO Eiropas reģionam), kuru aicinām aplūkot plašākai tēmas izpratnei. 

ATSAUCES

1. Harwood, A., Carter, D., & Eliott, J. (2022). A public health framework for reducing stigma: the example of weight stigma. Journal of Bioethical Inquiry, 19(3), 511-520.

2. Hayward, L. E., Neang, S., Ma, S., & Vartanian, L. R. (2020). Discussing weight with patients with overweight: Supportive (not stigmatizing) conversations increase compliance intentions and health motivation. Stigma and Health, 5(1), 53.

3. Hunger, J. M., Smith, J. P., & Tomiyama, A. J. (2020). An evidence‐based rationale for adopting weight‐inclusive health policy. Social Issues and Policy Review, 14(1), 73-107.

4. Obesity Reviews - 2019 - Emmer - The association between weight stigma and mental health A meta‐analysis

5. Puhl, R., Peterson, J. L., & Luedicke, J. (2013). Fighting obesity or obese persons? Public perceptions of obesity-related health messages. International Journal of Obesity, 37(6), 774-782.

6. Puhl, R. M., Himmelstein, M. S., & Watson, R. J. (2019). Weight-based victimization among sexual and gender minority adolescents: Implications for substance use and mental health. Health psychology, 38(8), 727.

7. Puhl, R. M., Lessard, L. M., Himmelstein, M. S., & Foster, G. D. (2021). The roles of experienced and internalized weight stigma in healthcare experiences: Perspectives of adults engaged in weight management across six countries.

8. Sutin, A. R., & Terracciano, A. (2013). Perceived weight discrimination and obesity. PloS one, 8(7), e70048.

9. Sutin, A. R., Stephan, Y., & Terracciano, A. (2015). Weight discrimination and risk of mortality. Psychological science, 26(11), 1803-1811.

10. Talumaa, B., Brown, A., Batterham, R. L., & Kalea, A. Z. (2022). Effective strategies in ending weight stigma in healthcare. Obesity Reviews, 23(10), e13494.

11. Tomiyama, A. J. (2014). Weight stigma is stressful. A review of evidence for the Cyclic Obesity/Weight-Based Stigma model. Appetite, 82, 8-15.

12. Vadiveloo M, Mattei J. Perceived Weight Discrimination and 10-Year Risk of Allostatic Load Among US Adults. Ann Behav Med. 2017;51(1):94-104. doi:10.1007/s12160-016-9831-7

13. Vartanian, L. R., & Novak, S. A. (2011). Internalized societal attitudes moderate the impact of weight stigma on avoidance of exercise. Obesity, 19(4), 757-762.

14. Vartanian, L. R., & Porter, A. M. (2016). Weight stigma and eating behavior: A review of the literature. Appetite, 102, 3-14.

15. World Health Organization. (2017). Weight bias and obesity stigma: considerations for the WHO European Region (No. WHO/EURO: 2017-5369-45134-64401). World Health Organization. Regional Office for Europe.\

16. Wu Y-K, Berry DC. Impact of weight stigma on physiological and psychological health outcomes for overweight and obese adults: A systematic review. J Adv Nurs. 2018;74(5):1030-1042. doi:10.1111/ jan.13511

Foto no The Climate Reality Project iekš Unsplash

Satura brīdinājums: šajā rakstā tiek izmantots vārdi "aptaukošanās" un "obesity".